Zīmējumu konkurss veltīts Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcas 250. gadadienai
(21.03.17)

Gatavojoties Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcas 250. gadadienai, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar baznīcu rīko Krāslavas novada bērnu un jauniešu zīmējumu konkursu.

Sv.Ludvika Romas katoļu baznīca ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs, kas pievelk svētceļotājus, tā Krāslavu padarot par otro lielāko svētceļotāju vietu Latgalē pēc Aglonas.  

Krāslavas pirmā katoļu koka baznīca bija celta jau XVI gadsimtā, kad tā piederēja Kurzemes hercogistes kancleram Miķelim de Brunovam. 1636. gadā Brunovs Krāslavu pārdeva Lundigshauzenu - Volfu dzimtai. Juris Lundingshauzens - Volfs 1676.gadā Krāslavā uzcēla jaunu, lielu koka baznīcu un nodeva to jezuītu aprūpē. Tajā pašā 1676. gadā Krāslava pārgāja Kosu dzimtas rokās, bet 1725. gadā Čapsku dzimtas īpašumā, kurš 1729. gadā Krāslavu pārdeva Janam Ludvigam Broel Plāteram. Šīs dzimtas īpašumā pilsēta palika līdz I Pasaules karam.

Grāfa Konstantīna Ludviga Broel Plātera laikā no 1755. līdz 1767. gadam koka baznīcas vietā uzcēla lielu mūra dievnamu, kurš bija iecerēts kā Livonijas – Piltenes bīskapa rezidence, bet sakarā ar Latgales pievienošanu Krievijai 1772. gadā tas netika īstenots.  Garīgais seminārs, kas darbojās Krāslavā no 1757.–1844. gadam, bija pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā.  No 1789. gada līdz 1864. gadam Krāslavā darbojās priestera Vincenta de Paula žēlsirdīgās māsas. Kopš 1790. gada līdz pat mūsdienām pirmajā svētdienā pēc Svētā Pētera dienas tiek svinēti Svētā Donata svētki, kad dievnamu apmeklē vairāki tūkstoši ticīgo.

Ar konkursa palīdzību vēlamies rosināt bērnu un jauniešu interesi par novada kultūras vērtībām un veicināt viņu radošo iztēli par Krāslavas baznīcas vēsturi, tās celtniecības gaitu un cilvēkiem, kuri to ir būvējuši, veidojuši tās interjeru - tādi kā baznīcas celtniecības fundatori (sponsori) grāfi Konstantīns un Auguste Broel Plāteri, arhitekts Antonio Parako, itāliešu gleznotājs Filipo Kastaldi, celtnieki no Polijas un Portugāles, vietējie zemnieki un amatnieki, kuri piedalījās baznīcas celtniecībā, kā arī cilvēki, kuri kalpojuši baznīcā, piemēram, tēvu lācariešu darbība baznīcā un seminārā, māsu Vincentīnu darbība klosterī un slimnīcā, draudzes priesteru kalpošana baznīcā.

Konkursam paredzētie darbi jāiesniedz līdz2017. gada 29. maijam Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Pils ielā 8 Krāslavā.Ar konkursa nolikumu var iepazīties www.facebook/kraslavas.muzejs,www.kraslavaspils.lv. Papildus informāciju par konkursa norisi var uzzināt, zvanot uz Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju, tālr. 65 623 586

Pielikumā Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma gleznas: Andrejs Severetņikovs “Krāslavas katoļu baznīca”, audekls/eļļa, 2011.g., 40.00 x 49,0 cm; Vladislavs Paurs “Krāslavas baznīca”, papīrs/akvarelis, 2007.g., 50,5 x 72,5 cm; Ināra Petruseviča“Dievnams”, papīrs/zīmulis, 1993.g., 45,7 x 64,2 cm.

Bērnu un jauniešu zīmējumu konkursa nolikums.doc