Iepazīsti Krāslavas uzņēmumu vēsturi Krāslavas muzejā!
(14.04.13)

 17.aprīlī plkst.16:00 Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde „Krāslavas uzņēmumu vēsture”, kas veltīta pilsētas jubilejai, jo tieši 90 gadus atpakaļ, 1923.gada 16.aprīlī Latvijas Valsts Prezidents Jānis Čakste parakstīja Likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam. Tā ir liela un svarīga tēma pilsētas vēsturē. No tā, cik pilsētā bija uzņēmumu,bija atkarīga arī krāslaviešu labklājība.

Pēc 1.pasaules kara Krāslavā nebija lielu uzņēmumu. Lielākā - saru fabrika, kur strādāja ap 200 cilvēku, pirms pirmāpasaules kara tika evakuēta uz Krieviju un vairs uz Krāslavu neatgriezās.

Pēc grāmatas „Pilsētu apraksti” (R., 1936.g.) 1935.gadā Krāslavā dzīvoja 4276 iedzīvotāji, bija 929 dzīvojamo ēku, no tām 62 mūra, 844koka, 23 jauktas. Dzīvokļu skaits ar elektrību 327, ar ūdensvadu – 6, dzīvokļu ar centrālo apkuri nebija. Krāslavā darbojās telefonu stacija ar 100 numuriem. 1935.gadā krāslaviešiem mājsaimniecībā bija 110 zirgi, 152 govis, 205 cūkas, 10 aitas. Pilsētas budžets 1935.g. – 95 220 LVL. Pilsētā 1935.g. darbojās 372 tirdzniecības iestādes, 8 frizētavas, 3 pirtis, kinoteātris „Līgo”, viesnīca, 7 traktieri un tējnīcas. Pilsētnieki strādāja 299 rūpniecības iestādēs - dzirnavās, maizes, baranku, macu ceptuvēs, košerdesu un desufabrikās, pienotavās, eļļas spiestuvēs, vērptuvēs, vilnas kārstuvē, vadmalas veltuvēun krāsotavā, zeķu darbnīcā, ādu ģērētavās, zāģētavās, koku apstrādes uzņēmumos,terpentīna un koka darvas tecinātavā, saru atkritumu apstrādes darbnīcā, 11 smēdēsun elektrostacijā. Katru trešdienu un piekdienu darbojās tirgus, katra mēneša 10.datumā un svētku dienās notika gadatirgi.

Brāzmainie 1940-tie gadi izmainīja visu pilsētas dzīvi līdz pamatiem, izsvītrojot vecas vērtības, izsijājot krāslaviešus pa divām frontēm, izsūtot uz spaidu darbiem Vācijā un Gulagā, jo bija gan 1941.gada jūnijs, gan 1949.gada marts, bija arī 1944.gads, kad daudzi devās bēgļu gaitās.

Pēc 2.pasaules kara Krāslavā sāka atvērties dažādi uzņēmumi, sākumā nelieli arteļi, vēlāk fabrikas un rūpnīcas. Izstādē „Krāslavasuzņēmumu vēsture” var iepazīties ar nozīmīgāko uzņēmumu vēstures lapaspusēm. No 1948.gada sāka darbu Krāslavas remontu un celtniecības iecirknis. Tad tur strādāja 70 strādnieki, bet 1965.gadā jau 290 strādnieki. 1958.gadā RCI uzcēla 3 lielas dzīvojamās mājas Krāslavā Maskavas ielā (pašlaik Rīgas iela), 1961.gadā -dzīvomājas mājas Matrosova ielā (pašlaik Baznīcas), jaunu ugunsdzēsējubiedrības ēku, Dagdas kultūras namu, komunālo uzņēmumu kombināta ēku Krāslavā, pirti. 1964.gadā pabeidza Aulejas, Šķeltovas, Skaistas, Baltiņu un Piedrujas skolu celtniecību. 1966.gadā uzcēla kinoteātri Krāslavā, dzīvojamās mājas un piebūves.

1948. gadā sāka darboties arī Krāslavas tipogrāfija Nr.34. 1959.-1960.g. tika uzbūvēti iesiešanas cehs un gatavās produkcijas noliktava, 1963.gadā iegādājās divus linotipus: krievu u nlatviešu. Rajona avīzes tika izdrukāta 5-6 stundās no rīta, ar rokām saskaitītas un no rīta piegādātas uz pastu.

1954.gadā sāka darboties Krāslavas linu fabrika, kura ražoja garo un īso linu šķiedru. Galvenais fabrikas produkcijas  patērētājs tajā laikā bijaJelgavas linu pārstrādes kombināts un Rēzeknes virvju fabrika.

1955.gadā pilsētā bija viens pasažieru autobuss, kas sākumā apkalpoja maršrutus Krāslava-Krāslavas stacija, vēlāk-Krāslava-Grāveri. Autoostas nebija, autobuss piestāja pilsētas laukumā. Krāslavas pilsētas autoosta tika atvērta1960.gada 1.augustā. 1964.gadā bija jau 5 pasažieru autobusi, kas mēnesī apkalpoja ap 36000 pasažieru. 1965.gadā no Krāslavas autoostas katru dienu  kursēja 47 autobusi.

Krāslavas kokapstrādes rūpnīca dibināta 1966.gada 1.aprīlī. Rūpnīcā strādāja 206 cilvēki. Mēbeles gatavoja no oša,sarkankoka, dižskābārža, lazdas u.c. koksnēm. Uzņēmums ražoja pakaramos, vannas skapīšus, ēdamgaldus, tualetes spoguļus, grāmatplauktus, televizoru un radiogaldiņus, grāmatplauktu sekcijas. 1966.gadā rūpnīca saražoja: 18000 galdu, 7000 tualetes spoguļu, 8000 televizoru galdiņu, 1800 grāmatplauktu.

1970.gada 29.decembrī nodota ekspluatācijā  Krāslavas sausā piena rūpnīca. Kombināts diennaktī pārstrādāja 100 tonnas piena, saražoja 3,5 tonnaspiena pulvera un 5-6 tonnas sviesta. 60% sviesta izmantoja vietējie iedzīvotāji, 40% sūtīja eksportam uz Čehiju, Vāciju, Poliju. 1974.gadā tika saražots 2368 tonnas sviesta, 34 tonnas pilnpiena produkta, 1073 tonnas sausā piena, 1226 tonnas sausā vājpiena, 382 tonnas biezpiena, 172 tonnas kazeīna.

1971.gada 2.janvārī dibināta šūšanas fabrikas „Latvija” filiāle Nr.5 Krāslavā.  Šūšanas fabrika ražoja daudzveidīga sortimenta izstrādājumus: bērnu mēteļus, lietus mēteļus, džinsu kostīmus, pusmēteļus u.c.1975.gadā saražoja 81730 bērnu mēteļu, 22132 lietus mēteļu, 80631 vīriešu džinsu kostīmu, 9250 sieviešu džinsu kostīmu. Saražoto produkciju sūtija uz Irkutsku, Čeļabinsku, Pleskavu, Barnaulu, Karagandu, Čimkentu, Igauniju u.c.

Krāslavas maizes kombināts dibināts 1972.gadā Krāslavas rajona un pilsētas iedzīvotāju vajadzībām. Kombinātā cepa rupjmaizi,baltmaizi un smalkmaizītes. Diennaktī izcepa septiņas tonnas maizes un baltmaizes produktu.

Izstādē var redzēt arī tā laika  Krāslavas uzņēmumu ražoto produkciju, etiķetes un citus interesantus un pat unikālus eksponātus. Lielo fotogrāfijas klāstu varēs apskatīt ne tikai stendos, bet arī digitālā veidā.

Liela izstādes daļa ir veltīta Krāslavasmūsdienu uzņēmumu darbībai: A/S „Krāslavas piens”, A/S „Nemo”, SIA ”Krāslava D”, SIA „Krāslavas avots”, SIA „Zalers”, SIA „GSK”, SIA „Tehnika-R”, SIA „Duglāzija”, SIA „Megamēbeles”, IK „M.Dorožko”, SIA „IVPlus” u.c.

Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja kolektīvs izsaka pateicību visiem krāslaviešiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri  sniedza palīdzību izstādes veidošanā.  Izstāde „Krāslavas uzņēmumu vēsture” darbosies līdz gada beigām un to ir paredzēts papildināt ar citiem eksponātiem.

Cienījamie krāslavieši! Ja Jūsu īpašumā ir fotogrāfijas,dokumenti, priekšmeti, kurus Jūs varat uzdāvināt muzejam, interesanti stāsti no Krāslavas vēstures, lūdzam sazināties ar muzeja darbiniekiem pa tālruni:65623586. Aicinām arī šodien ražojošos uzņēmumus dāvināt muzejam savas produkcijas paraugus. Mūsdienu liecības nākamām paaudzēm dos iespēju vērtēt  pilsētas izaugsmi un būs interesants atskats uz paveikto darbu.