Krāslavas pils piedalās akcijā "Atrastā Latvija"
(07.07.21)

Jaunā kampaņā “Atrastā Latvija”, ko īsteno Kultūras ministrija, ir iecerēts kopumā no jauna izveidot un atjaunot teju 60 kultūras un dabas objektus.

Latvijas reģionos, ieguldot 68 miljonus eiro, no jauna izveidoti un atjaunoti teju 60 kultūras un dabas mantojuma objektu – muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi objekti. Epidemioloģiski drošā veidā aicinot Latvijas iedzīvotājus apmeklēt jaunos tūrisma objektus, Kultūras ministrija 26. maijā uzsāk informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”.

Tās laikā iedzīvotājiem būs pieejama www.AtrastaLatvija.lv, kurā būs iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem ieguldījumiem, gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē.

Atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada divās kārtās, atjaunojot un izbūvējot 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2022. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 67,965 miljoniem eiro, 34,914 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, bet 33,051 miljoni eiro – valsts un pašvaldību ieguldījumi.

Finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, izņemot Rīgu, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām. Atjaunoto un no jauna izveidoto objektu vidū ir muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi objekti.

Visi objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos, tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdzot ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu. Pirmie, novērtējot Latvijas tūrisma jaunieguvumus, šos septiņus ceļus iepazina Latvijas ceļotāji un blogeri. Uz Latgales pusi vedošos Daugavas un Māras ceļus iepazina Kristaps Kiziks, Gaismas ceļu Vidzemē izpētīja Alīna un Jēkabs Andrušaiti, Baltijas ceļam pa pēdām devās Zane Eniņa, caur Zemgali uz Kurzemi vedošo Jēkaba ceļu apmeklēja Dina Preisa, Kurzemē esošo Brīvības ceļu apguva Zaiga un Edgars Runči, bet gar jūras piekrasti vedošo garo Līvu ceļu izstaigāja Solveiga Kaļva.

Pieredzējušie ceļotāji atzina, ka viņu maršrutos bijuši daudzi atradumi. Par iespēju apmeklēt un iepazīt objektus Latvijas iedzīvotājiem vēstīs mājas lapa atrastalatvija.lv, septiņu TV raidījumu cikls “Atrastā Latvija”, video interneta vidē, ka arī citi informatīvie materiāli. Informācija par kampaņu tiks izplatīta arī caur Latvijas tūrisma informācijas centriem un citām organizācijām.

Lai motivētu Latvijas iedzīvotājus aktīvāk apmeklēt objektus, visi tiks aicināti piedalīties spēlē, kurā, atzīmējot savu apmeklējumu, novērtējot objektu, kā arī atbildot uz jautājumiem par to, būs iespēja tikt pie vērtīgām balvām, piemēram, iespējas nakšņot un baudīt maltīti Šlokenbekas muižā vai Ungurmuižā, vai lidot ar Zērgli Siguldā.